Tag Archives: pārdomas
atskatoties uz pagājušo
Nu jau pāris nedēļas nodzīvotas 2012. gadā, kas man ir iesācies ar atpūtu, kopā būšanu, pārdomām, ieraudzīšanu, pateicību, pieņemšanu un tuvināšanos. Ar pilnu pārliecību es varu apgalvot: šis būs labs gads! Gada nogalē blogos un publiskos profilos cits aiz cita … Continue reading
Filed under acij neredzamais, pārdomas
“Avatārs”
Kāpēc es izvēlējos rakstīt par filmu, kuru diez vai kāds vēl nav redzējis un kuru pati vakar noskatījos ceturto reizi? Nesen man kāda paziņa jautāja, kas tur īpašs tai „Avatārā” – tā tak esot kopija Kevina Kostnera filmai „Dejas ar … Continue reading
Filed under atsauksmes
mazs cinītis gāž lielu vezumu
Žurnālu stendā manu uzmanību piesaistīja uz kāda žurnāla vāka uzdrukāta frāze: “Mums ir Dieva dots garīgs uzdevums – būt latviešiem”. Paņēmu, pašķirstīju, iepatikās. Tā manās rokās nonāca žurnāls, kuram tā nosaukuma dēļ – “Mistērija” – līdz šim biju metusi līkumu. … Continue reading
Filed under acij neredzamais, pārdomas
agresija mūsos
Nu re, laiks skrien vēja spārniem, un, lai gan pašai liekas, ka neesmu šeit ielūkojusies tikai dažas dienas, patiesībā klusums šajā blogā ir ieildzis jau vairākas nedēļas. No vienas puses, tas pat ir vērtējams ar treknu pluszīmi, jo tātad manā … Continue reading
Filed under acij neredzamais, pārdomas
vēl par to pašu
Pēdējo dienu notikumu iespaidā esmu sapratusi, ka ļoti bieži jūtos vainīga citu cilvēku vietā – it kā uzņemos atbildību par viņiem. Kas interesanti, par savām darbībām man šī vainas apziņa nav tik izteikta, jo, pirmkārt, es daru visu iespējamo, lai … Continue reading
Filed under pārdomas
vaina pieprasa sodu
Pēc vairāku dienu ilgām pārdomām man beidzot radās apjausma – manu kritienu iemesls bija vainas sajūta. Tieši tā, nevis tas, ka cilvēks, kuram sēdēju “astē”, strauji mainīja trajektoriju, nevis tas, ka kāds “ne tā” paskatījās, nevis pašas tizlums vai maratona … Continue reading
Filed under pārdomas
skorpions un bruņurupucis
Reiz skorpions, kurš bija ļoti slikts peldētājs, palūdza bruņurupucim, lai tas pārnes viņu pāri upei. “Nekādā gadījumā! Tu taču man iedzelsi!” atteica bruņurupucis. “Mans dārgais draugs,” centās pārliecināt skorpions, “kāpēc lai es tev dzeltu? Tad taču mēs abi nogrimsim!”
nedaudz par naudu…
Cik bieži gan negadās situācija, kad bērns grib izlūgties mammai vai tētim kādu mantu, bet viņa atbild: man nav naudas! Dažreiz naudas patiešām nav, citreiz ir, bet pateikt, ka nav, šķiet vieglāk, nekā ieskaidrot atvasei, ka tas Ķīnā ražotais plastmasas … Continue reading
Filed under pārdomas
sasodīts!
atvaino, Knī, par brutālu raksta izdzēšanu, Tev vēl būs iespēja pateikt visu, ko par to domā! Jā, viņa jutās skumji un izdarīja pa vecam – piedzērās. Savukārt es jutos dusmīga un arī izdarīju pa vecam – uzbruku un nosodīju! Bla, … Continue reading
Filed under pārdomas
@valtsdalbins
Iecitēšu te dažus @valtsdalbins tvītus, kas pēdējās dienās šķiet īpaši trāpīgi un palīdzējuši man šo to saprast. Šis posts gan vairāk man pašai, lai būtu pie rokas. Enerģiju dodošas sievietes nekad nav pieprasījušas fizisku uzticību, tām tā ir automātiski. Šī … Continue reading
Filed under acij neredzamais, pārdomas
Valērijs Siņeļņikovs visus notikumus iedala patīkamajos, kurus varam vienkārši izbaudīt, un noderīgajos, no kuriem varam kaut ko iemācīties. Tad nu par to arī ir šis emuārs - par to, kas man šķitis patīkams un noderīgs, cenšoties ieviest savā dzīvē līdzsvaru starp garīgo un materiālo. Kā Elizabete Gilberta saka:
