Tag Archives: mazvērtības kompleksi
vāveres ritenī
Ja jau par ieradumiem, tad par ieradumiem… Kad vēl zāle bija zaļāka un debesis – zilākas, ar omīti nereti vairākas stundas stāvējām rindā pie vietējā gaļas veikala, gaidot pievedumu. Biju pārgarlaikojusies, iznīkusi un ļoti gribēju uz tualeti, bet man bija … Continue reading
Filed under pārdomas
bēgšana
Nekas cits neatliek kā iesmiet pašai par sevi. Iepriekšējā dzīvoklī mani ļoti kaitināja bariņš krievu tautības bērnu, kas cauru gadu lielāko dienas daļu bļaustījās pagalmā zem logiem. Latviešu bērniem nav tik skaļas rīkles. Smejies vai raudi: tagad man aiz loga … Continue reading
iepirkšanās neprāts
Šoreiz gribas parunāt par iepirkšanos. Izlasīju kādā blogā rakstiņu par šo tēmu, un nopriecājos: tātad ir vēl vismaz viens cilvēks, kuram ar drēbēm ir tik pat… nenormālas… attiecības kā man. Es ar baltu skaudību skatos uz tām meitenēm un sievietēm, … Continue reading
Filed under nieki
vēlreiz par attiecībām
Vakar man bija saruna ar kādu draudzeni, kas jau ilgāku laiku nevar atrast savu otru pusīti. Un jāsaka, ka viņa tiešām meklē, tikai tie vīrieši vienmēr gadās tādi – nekādi, un vienmēr kaut kas nojūk. Viņa saka: Latvijā nav normālu … Continue reading
Filed under pārdomas
par komentāriem un kritiku
Naktī sapņoju, ka kāds manā blogā bija ievietojis ļoti indīgu komentāru, un Kni bija atbildējusi, ka runa jau nav par komentāru, bet to, kāpēc cilvēks raksta šādus komentārus. Un taisnība Tev, knii, ir Cilvēki, kas izgāž savas negatīvās emocijas internetā, … Continue reading
Filed under pārdomas
zīmē baltas rozes
Pēdējā laikā retāk sanācis te ko ierakstīt. Ne tāpēc, ka nebūtu, ko teikt. Vienkārši katastrofāli trūkst laika. Bet šodien gribas atkal uzrakstīt, neraugoties uz to, ka jau ir pusnakts un rīt agri jāceļas. Droši vien katram dzīvē ir bijuši tādi … Continue reading
Filed under pārdomas
būt pašam
Vairākums dzīvo ar sociālajām maskām, kas slēpj mūsu patieso es. Mēs neatklājam savu cilvēcību visā pilnībā, bet smagi nopūlamies, lai radītu tādu personisko tēlu, kādu, pēc mūsu domām, pasaule vēlas redzēt. Mēs sakām tādas lietas, ko citi cilvēki vēlas, lai … Continue reading
Filed under pārdomas
dzīvot pa īstam
Nu tā… beidzot esmu nodevusi darbu un izgulējusi “iekrāto” miegu un varu te atkal ko ierakstīt. Vakarnakt biju gulējusi 3 stundas, tad pa dienu vēl vienu, kopumā tāda diezgan “peldoša” sajūta. Laikam jau ir pienācis tas vecums, kad naktis (lai … Continue reading
Filed under pārdomas
attiecības ar sevi
Manas attiecības ar sevi nav veidojušās vienkārši. Skolā es biju no tiem bērniem, kas labi mācās, disenēs nelieto alkoholu un un kas, jāsaka, nav īpaši populāri. Nē, klasesbiedri mani neizsmēja un nedarīja pāri, tomēr arī īpaši daudz draugu man nebija. … Continue reading
Filed under pārdomas
Valērijs Siņeļņikovs visus notikumus iedala patīkamajos, kurus varam vienkārši izbaudīt, un noderīgajos, no kuriem varam kaut ko iemācīties. Tad nu par to arī ir šis emuārs - par to, kas man šķitis patīkams un noderīgs, cenšoties ieviest savā dzīvē līdzsvaru starp garīgo un materiālo. Kā Elizabete Gilberta saka:
