Tag Archives: kaut kas labs
visgrūtāk ir mainīt ieradumus
Ne reizi vien es esmu sūdzējusies par negulētām naktīm, sāpošu muguru un pastāvīgu nogurumu, un ne reizi vien esmu teikusi, ka jāmīl sevi, jo nevar dot citiem to, kā nav pašai. Bet parasti jau ir tā, ka mēs visu laiku … Continue reading
Filed under prieciņi
“Avatārs”
Kāpēc es izvēlējos rakstīt par filmu, kuru diez vai kāds vēl nav redzējis un kuru pati vakar noskatījos ceturto reizi? Nesen man kāda paziņa jautāja, kas tur īpašs tai „Avatārā” – tā tak esot kopija Kevina Kostnera filmai „Dejas ar … Continue reading
Filed under atsauksmes
divi sirsnīgi skatāmgabali
Šovakar gribu uzrakstīt par divām lieliskām filmām, ko nesen redzēju. Indiešu filmām, ne Holivudu. Sirsnīgām, patiesām un gudrām! Ziemā Knī ieteiktajā Lagaan man iepatikās galvenā varoņa atveidotāja Aamir Khan tēlojums, tāpēc interneta plašumos sameklējām vēl divas filmas, kurās tēlo šis … Continue reading
Filed under atsauksmes
mēs
Mēs abas pārstāvam Zodiaka ūdens zīmes. Mūsu abu stihija ir ūdens. Mēs abas esam kaķumīles. Mums abām ir līdzīgs domāšanas veids un attieksme pret dzīvi. Mums abam ir liels domas spēks un mēs spējam materializēt savus mērķus. Mums abām ir … Continue reading
Rīga – Jelgava – Rīga II
Kad no rīta mani pamodināja mammas zvans: “Jūs tikai paņemat līdzi lietussargus, jo ārā līst”, nezināju, vai smieties vai dusmoties – nu no kurienes viņai rodas tādas idejas? “Sēņotāju” lietutiņš un mēreni stiprais vējš tik tiešām neradīja entuziasmu, tomēr apņemšanās … Continue reading
Filed under mani varoņdarbi
ne šajā dzīvē
Mēs mācījāmies vienā klasē. Toreiz viņš bija izskatīgs, sportisks zēns, kurš patika visām, bet es… kautrīga un klusa, un līdz ausīm ieķērusies citā. Dažus gadus pēc skolas beigšanas mēs regulāri satikāmies salidojumos, un starp mums uzdzirksteļoja īsts dzirksteļu mākonis. Bet … Continue reading
maijs galvā
Uzlabojoties laikam ārā, proporcionāli samazinās arī laiks, ko pavadu pie datora, jo ikvienu brīvu brīdi gribas baudīt sauli un mīt pedāļus, nevis blenzt ekrānā. Ko tur slēpt – maijs ir mans gada mīļākais mēnesis. Es visu gadu varētu blandīties apkārt … Continue reading
Filed under prieciņi
ar velo pie verdzenes Izauras
Dodamies tālāk Lai gan Salvadora man patīk, šodien man jau radās sajūta, ka esmu ieslodzīta šajā hostelī un jau veselu mūžību pazīstu amerikāņu pensionāru Maiklu ar hipija dvēseli, kurš savas vecumdienas vada Brazīlijā, seksīgo hosteļa īpašnieku Luisu ar pavisam neseksīgajiem … Continue reading
lēnām tuvojas…
Tuvojoties aizceļošanas dienai, patīkamā kņudoņa iekšā pieņemas spēkā… Nu jau zināms, ka ar vīzām arī viss būs labi, vēl tikai jāatrod lielā mugursoma un jāpabeidz iesāktie darbi, lai varētu mierīgu sirdi iejusties backpacker ādā uz kādu laiku aizmirst par ziemu, … Continue reading
Filed under prieciņi
pēdējā laika vērtīgākais pirkums
Tā, nu tad beidzot, pēc apmēram 2 mēnešu ilgas runāšanas, ka “nu, davai ejam uz sporta klubu”, “eu, nu kaut kas ir jādara”, utt., beidzot mēs to izdarījām! Kni savā blogā nesen jautāja, kas ir tāds, ko nekad dzīvē neesam … Continue reading
Filed under prieciņi
Valērijs Siņeļņikovs visus notikumus iedala patīkamajos, kurus varam vienkārši izbaudīt, un noderīgajos, no kuriem varam kaut ko iemācīties. Tad nu par to arī ir šis emuārs - par to, kas man šķitis patīkams un noderīgs, cenšoties ieviest savā dzīvē līdzsvaru starp garīgo un materiālo. Kā Elizabete Gilberta saka:
