Tag Archives: bērni
vāveres ritenī
Ja jau par ieradumiem, tad par ieradumiem… Kad vēl zāle bija zaļāka un debesis – zilākas, ar omīti nereti vairākas stundas stāvējām rindā pie vietējā gaļas veikala, gaidot pievedumu. Biju pārgarlaikojusies, iznīkusi un ļoti gribēju uz tualeti, bet man bija … Continue reading
Filed under pārdomas
divi sirsnīgi skatāmgabali
Šovakar gribu uzrakstīt par divām lieliskām filmām, ko nesen redzēju. Indiešu filmām, ne Holivudu. Sirsnīgām, patiesām un gudrām! Ziemā Knī ieteiktajā Lagaan man iepatikās galvenā varoņa atveidotāja Aamir Khan tēlojums, tāpēc interneta plašumos sameklējām vēl divas filmas, kurās tēlo šis … Continue reading
Filed under atsauksmes
bēgšana
Nekas cits neatliek kā iesmiet pašai par sevi. Iepriekšējā dzīvoklī mani ļoti kaitināja bariņš krievu tautības bērnu, kas cauru gadu lielāko dienas daļu bļaustījās pagalmā zem logiem. Latviešu bērniem nav tik skaļas rīkles. Smejies vai raudi: tagad man aiz loga … Continue reading
noklausīta saruna veikalā
Darbojošās personas: ~3 gadīgs puisītis, jaunā māmiņa un babuška. Darbības vieta: pie kases. Saruna norisinājās krievu valodā. Puisītis izdarīja kaut ko, kas māmiņai nepatika (neredzēju, ko tieši, tajā brīdī neskatījos uz viņiem). Babuška: Izbeidz, Artjoma, citādi uzsēdināšu Tevi uz lentas, … Continue reading
Filed under pārdomas
zili brīnumi
Vakar spāņu valodas nodarbībā ar Mariju aizrunājāmies līdz visādām muļķībām, ko vecāki stāsta saviem bērniem un kas dīvainā kārtā paliek mūsu atmiņā visu mūžu, lai arī vēlāk skaidri apzināmies, ka tā nav patiesība… Piemēram, es atceros, ka mamma man maziņai … Continue reading
Filed under prieciņi
vārdu būšana
Tā nu sanāk, ka mamma man ir iedevusi vārdu, kas man pašai nekad nav īpaši paticis: Ingrīda. Ne jau tā, ka nevarēju ciest, bet tomēr labāk es būtu vēlējusies būt Amanda, Daniela, Zane, Rebeka, Ramona, Anna, Andrea, Santa, Inga utt… … Continue reading
Filed under pārdomas
spoguļa likums
Pirms kādām dienām ezz man jautāja, kā to saprast, ka vīra, sievas, drauga, bērnu rīcība atspoguļo mūs pašus. Kā var būt tā, ka esam vainīgi pie tā, ka cilvēki dara lietas, kas mūs kaitina, piemēram, ir ļoti nekārtīgi vai neciena … Continue reading
Filed under acij neredzamais, pārdomas
Nārnijas hronika
Vakar ar krustmeitu bijām aizgājušas uz “Nārnijas hroniku: Rītausmas ceļinieka brauciens”. Efekti, protams, kā jau pasaku filmā, 3D, jociņi, Justus pārvērtības, Lūsijas sievišķīgās pašapziņas veidošanās un viss pārējais, bet mani sajūsmināja filmas morāle: lai uzvarētu Tumsu pasaulē, mums visiem ir … Continue reading
Filed under atsauksmes, pārdomas
ne visi mazi zēni piedzimst slidās un ķiverē
Manu prātu jau vairākas dienas nodarbina domas par vienu diezgan neviennozīmīgu jautājumu. Ja ģimenē aug dēls, šķiet diezgan pašsaprotami viņu pievērst kādam sporta veidam. Kādam – tas, protams, lielākoties ir atkarīgs no vecāku nerealizētajiem sapņiem. Šajā gadījumā tas ir hokejs. … Continue reading
Filed under pārdomas
mazie zaķēni
Nupat ir pienācis laiks, kad lielākā daļa draudzeņu jau audzina ķiparus, daža pat divus, un, gribot negribot, arī man sanāk aizvien lielāku daļu laika pavadīt bērnu sabiedrībā, spēlējoties ar viņiem, pieskatot vai vienkārši vērojot no malas. Patiesībā man nav nekādu … Continue reading
Filed under prieciņi
Valērijs Siņeļņikovs visus notikumus iedala patīkamajos, kurus varam vienkārši izbaudīt, un noderīgajos, no kuriem varam kaut ko iemācīties. Tad nu par to arī ir šis emuārs - par to, kas man šķitis patīkams un noderīgs, cenšoties ieviest savā dzīvē līdzsvaru starp garīgo un materiālo. Kā Elizabete Gilberta saka:
