Category Archives: acij neredzamais

īsa pamācība pašsajūtas uzlabošanā

Par spīti manai pārliecībai, ka viss šajā pasaulē ir vajadzīgs un taisnīgs, arī man ir dienas, kad nespēju saskatīt savus dēmonus un pār mani gāžas dusmu, izmisuma un sevis žēlošanas vilnis, cīņa ar kuru man, šķiet, atņem pēdējos atlikušos spēkus. … Continue reading

Komentēt

Filed under acij neredzamais

ja nav mīlestības

Man tik ļoti patīk šis Saulespuķes  raksts, ka daļu ielikšu arī pie sevis. Ir, par ko aizdomāties… Atskatoties pagātnē, nākas atzīt, ka tik daudzās dzīves epizodēs mīlestības ir pietrūcis… Pilnu versiju meklējiet šeit. Pienākums bez Mīlestības padara īgnu; Atbildība bez … Continue reading

Komentēt

Filed under acij neredzamais

mieru, tikai mieru!

Paklausiet vienu gudru cilvēku!

Komentēt

Filed under acij neredzamais

wait before you criticize

Manā pirmajā “garīgajā” literatūrā – Valērija Siņeļņikova grāmatā “Izproti savu slimību”  – nejauši uzšķīru vietu, kuru biju aizmirsusi un kura ne tikvien man lika aizdomāties, bet arī precīzi ir par jautājumu, kas man pašlaik ir aktuāls – par kritizēšanu: Mēs … Continue reading

Komentēt

Filed under acij neredzamais, pārdomas

atskatoties uz pagājušo

Nu jau pāris nedēļas nodzīvotas 2012. gadā, kas man ir iesācies ar atpūtu, kopā būšanu, pārdomām, ieraudzīšanu, pateicību, pieņemšanu un tuvināšanos. Ar pilnu pārliecību es varu apgalvot: šis būs labs gads! Gada nogalē blogos un publiskos profilos cits aiz cita … Continue reading

Komentēt

Filed under acij neredzamais, pārdomas

dimanti mūsos

“ledomājies, ka ik cilvēkā mājo liels briljants, gandrīz plaukstas lielumā. Briljantam ir neskaitāmas šķautnes, bet tas ir netīrs un nokvēpis. Dvēseles uzdevums ir attīrīt katru šķautni, līdz dārgakmens iezaigojas visās varavīksnes krāsās.

5 komentāri

Filed under acij neredzamais

mazs cinītis gāž lielu vezumu

Žurnālu stendā manu uzmanību piesaistīja uz kāda žurnāla vāka uzdrukāta frāze: “Mums ir Dieva dots garīgs uzdevums – būt latviešiem”. Paņēmu, pašķirstīju, iepatikās.  Tā manās rokās nonāca žurnāls, kuram tā nosaukuma dēļ – “Mistērija” – līdz šim biju metusi līkumu. … Continue reading

2 komentāri

Filed under acij neredzamais, pārdomas

agresija mūsos

Nu re, laiks skrien vēja spārniem, un, lai gan pašai liekas, ka neesmu šeit ielūkojusies tikai dažas dienas, patiesībā klusums šajā blogā  ir ieildzis jau vairākas nedēļas. No vienas puses, tas pat ir vērtējams ar treknu pluszīmi, jo tātad manā … Continue reading

39 komentāri

Filed under acij neredzamais, pārdomas

@valtsdalbins

Iecitēšu te dažus @valtsdalbins tvītus, kas pēdējās dienās šķiet īpaši trāpīgi un palīdzējuši man šo to saprast. Šis posts gan vairāk man pašai, lai būtu pie rokas. Enerģiju dodošas sievietes nekad nav pieprasījušas fizisku uzticību, tām tā ir automātiski. Šī … Continue reading

3 komentāri

Filed under acij neredzamais, pārdomas

tiku izglābta

Vakar man jau vajadzēja būt Brēmenē, bet notika kaut kas man pavisam neraksturīgs – es nokavēju lidmašīnu. Kad puisis no pasu kontroles man pateica, ka viņš mani vairs nevar ielaist, jo lidmašīna jau ir aizlidojusi, es, protams, biju šokā, jo … Continue reading

2 komentāri

Filed under acij neredzamais